Minimālā alga Latvijā - 251 Ls

Šobrīd Latvijā minimālā alga ir 200 Ls, taču iedzīvotāju vērtējumā tai būtu jābūt vismaz 251 Ls - 350 Ls, liecina TNS un LNT raidījuma 900 sekundes veiktā aptauja 2012. gada novembrī.

Aptuveni ceturtā daļa (27%) Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka minimālajai algai ir jābūt no 251 Ls līdz 300 Ls un aptuveni tikpat (23%) uzskata, ka algai ir jābūt robežās no 301 Ls līdz 350 Ls. Paralēli daļa aptaujas dalībnieku (14%) arī uzskata, ka minimālajai algai būtu jābūt robežās no 201 Ls līdz 250 Ls, bet 16% domā, ka tai būtu jābūt vismaz 351 Ls - 400 Ls lielai. Tikai 16% domā, ka minimālajai algai būtu jābūt virs 400 Ls.

Taisnības labad gan jāatzīst, ka aptaujā piedalījās tikai 700 ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem. Tas nozīmē, ka kļūdas procents šiem rezultātiem ir vismaz 5%. Minimālais iedzīvotāju skaits reprezentatīvas aptaujas nodrošināšanai būtu 2000 cilvēki, taču tas nemaina lietas būtību. Absolūti lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju ir vienisprātis, ka minimālajai algai ir jābūt lielākai nekā tā ir pašreiz. No otras puses,  nav izvērtēts vai respondenti vispār saprot, ko nozīmē termins - minimālā alga. Var pieļaut, ka iedzīvotāji gluži vienkārši salīdzina savus pašreizējos ienākumus ar nākotnes perspektīvām un vēlas saņemt vairāk. Apstākļos, kad zem 300 Ls algu saņem vairāki simti tūkstoši Latvijas iedzīvotāju patēriņa kredīti ieņem aizvien nozīmīgāku lomu daudzu mājsaimniecību budžeta plānošanā. Komercbanku asociācijas pārstāvji jau ir izteikušies par nepārskatāmu parādu piramīdu, ko ir izveidojuši patēriņa kredīta uzņēmumi. Atšķirībā no banku veiktajiem darījumiem, informācija par ātro kredītu uzņēmumu parādniekiem netiek atspoguļota oficiālajā Latvijas Bankas kredītu reģistrā (parādnieku reģistrā). Situācijās, kad vajadzīgs steidzams aizņēmums, vairums Latvijas iedzīvotāji izvēlas atraiskredits.com pakalpojumus, tādējādi palielinot savas iespējas aizņemties izdevīgi (bez procentiem). Minimālajai algai šajā aspektā ir būtiska nozīme. Saskaņā ar pētījumiem aptuveni 15% no kredītņēmējiem rodas problēmas ar aizdevumu savlaicīgu atmaksu. Lieki piebilst, ka visbiežāk tas notiek cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, bez ienākumiem un vecumā no 18 līdz 20 gadiem.

Vai Tu zini, cik liela ir minimālā alga? 

Minimālās algas palielināšana ļautu palielināt ieņēmumus valsts budžetā. No vienas puses tiktu vairāk samaksāts nodokļos, no otras puses iedzīvotājiem uz rokas paliktu vairāk nauda, ko tie varētu iztērēt un tādējādi caur PVN  (šobrīd 20%) tā atkal atgrieztos valsts budžetā.
Plašāk par minimālās algas piemērošanu dažādām iedzīvotāju grupām variet izlasīt Labklājības ministrijas mājas lapā.

Nauda bez maksas un veiksme

Vai Jūs ticat, ka varat saņemt naudu bez maksas? Daudzi cilvēki tic veiksmei, laimei, fortūnai un tieši šī iemesla dēļ katru dienu vai nedēļu pērk loterejas biļetes. Piemēram, iespēja laimēt Viking loto lielo laimestu (vairāku miljonu latu vērtībā), uzminot 6 + 1 skaitli ir  98`172`096 pret 1*. Daudz ticamāk šādā scenārijā ir atrast čemodānu ar naudu uz ielas, tomēr tas netraucē vairākiem desmitiem tūkstošu Ziemeļeiropas iedzīvotāju spēlēt šo spēli regulāri, turklāt kāds no viņiem reizi pa reizei arī vinnē. 

Kopumā, runājot par veiksmi, cilvēki parasti sadalās divās nometnēs. Viena daļa veiksmi noliedz un uzskata, ka visu var panākt ar neatlaidīgu darbu un otra daļa, kas uzskata, ka neredzamā pasaule, t.sk. veiksme lielā mērā nosaka cilvēku likteņus. Teorētiski var pieļaut, ka taisnība ir gan vienai, gan otrai pusei, jo ik brīdi vienlaikus darbojas milzīgs faktoru kopums, kas nosaka viens otra turpmākās darbības. Mēs varam iedomāties, ka zinot A un B rīcību pagātnē varam modelēt C rīcību nākotnē, taču pilnīgi iespējams, ka A un B rīcību noteica vēl kāds faktors X. Par šo iespējamību reti, kad aizdomājas parastie cilvēki, bet daudz bīstamāk ir, ka to aizmirst vadošas amatpesonas, politiķi, biznesmeņi un sāk domāt, ka ir visvareni.

Veiksme nosaka to vai jaunais uzņēmējs satiks gudru mentoru, vai izdosies pirmais darījums vai gluži pretēji izgāzīsies. Viens no daudziem tūkstšiem avīžpuikām 20. gs pirmajā pusē ASV kļuva par miljonāru un vēlāk miljardieri. Tas nenozīmē, ka viņam bija kādas īpašas spējas. Mēģināt sasniegt panākumus centās. Gluži vienkārši viņam par labu sakrita daudzi faktori, viņš bija statistiska nejaušība. Tādējādi var droši apgalvot, ka personas panākumi un sasniegumi pagātnē nevar būt par pamatu, lai uzskatītu, ka līdzīgi panākumi būs arī nākotnē.

Fortūna, veiksmes dieviete (ilustrācija)

Šajā pasaulē bez maksas ir tikai siers peļu slazdā. Sen zināms teiciens, taču tas nav gluži patiess. Bez maksas šobrīd ir pieejams arī ātrais kredīts. Ikviens Latvijas iedzīvotājs var aizņemties 100, 150 vai 200 Ls, nemaksājot par to papildus komisiju vai procentus 30 dienas. (Vairāk par šo piedāvājumu variet lasīt atraiskredits.com mājas lapā). Kā redzams, nauda bez maksas tiek izsniegta uz noteiktu laiku un patiesībā būtu jāsaka, ka tā ir nauda bez papildus maksas. Tas, vai izdosies aizdevumu atmaksāt savlaicīgi ir rūpīgas plānošanas, iespēju un spēju kopsavilkums. Daudz vieglāk ir aizņemties nekā naudu atdot, taču paralēli pastāv neskaitāmi faktori, kas noteiks to, vai viss izdosies kā iecerēts un neradīsies papildus tēriņi. Ātrie kredīti ir lēts finanšu pakalpojums tikai tajos gadījumos, kad nauda tiek atlīdzināta noteiktajā laikā. Pretējā gadījumā ir jāmaksā par kredīta pagarināšanu (no divpadsmit procentiem mēnesī) vai soda sankcijas (no viena procenta dienā).

Viss iepriekš minētais bija tikai ilustrācija, mazs ievads veiksmes un neredzamo parādību pasaulē. Nauda bez maksas ir pieejama, taču ir jābūt lielai veiksmei, lai to dabūtu. Loterija vai naudas atrašana uz ielas. Abas opcijas ir labas. Kredīti bez maksas netiek izsniegti nekad. Nauda ir jāatmaksā vienmēr. (Izņēmums - jūs paņemat kredītu un mūkat uz D-Ameriku, bet tā jau ir krimināli sodāma nodarbe).
__________________________________

*vairāk info. par iespēju laimēt Viking Loto, skat. Latloto mājas lapā.

Obama

Lai arī politika nav šī bloga pamattēma, tomēr grūti noturēties nekomentējot ASV prezidenta vēlēšanas. Izlaižot garu analīzi par katra kandidāta plusiem un mīnusiem, ko lieliski atspoguļoja K. Streips vienā no 2012. gada novembra laikraksta "Diena" rakstiem (elektroniskajā versijā)., varam skaidri pateikt, ka ir labi tā kā ir. B. Obama bija labākais un būtu tāds palicis arī, ja zaudētu.
Tas, ka amerikāņi iztērē 6 miljardus dolāru vienai kampaņai jau ir cits jautājums un nozīmē, ka uz katru vēlētāju ir iztērēti 20 dolāri. Salīdzinot ar Latvijas mērogiem tas ir prātam neaptverami. Lielāki ieguvēji, protams, bija drukātie un elektroniskie  mediji, kas varēja krietni uzpildīt savu budžetu. Interneta nozīme šajās vēlēšanās bija lielāka nekā jebkad un var prognozēt, ka tāda tā saglabāsies arī turpmākajos vēlēšanu ciklos.

Piedāvājam noskatīties vienu no viņa uzrunām, uzreiz pēc uzvaras.

Visvairāk sūdzas par Swedbank

Saskaņā ar Patērētētāju tiesību un aizsardzības centra apkopoto informāciju par 2012. gada pirmajos deviņos mēnešos saņemtajām sūdzībām, visvairāk sūdzības  - 22 ir saņemtas par SWEDBANK (links uz bankas mājas lapu) darbību. Par divām mazāk (20 sūdzības) ir saņemtas par AB.LV (Aizkraukles banka) darbību, trešajā vietā ir Nordea (14 sūdzības), bet vēl vismaz 10 reizes patērētāji ir rakstījuši iesniegumus par SEB, Hipotēku Bankas, Citadeles, DNB un BigBank darbību.

Salīdzinoši par ātro patēriņa kredītu uzņēmumiem ir sūdzējušies mazāk iedzīvotāji, bet visvairāk sūdzības ir saņemtas par AS "4Finance" (Sms credit un vivus) darbību (11 sūdzības) un GE Money (9 sūdzības). Pret pārējo uzņēmumu darbību pretenzijas bija krietni mazākam skaitam cilvēku, attiecīgi saņemtas mazāk kā piecas sūdzības par katru no tiem.

Kā interpretēt šo informāciju ?

Gan Swedbank, gan A/S "4Finance" ir savas jomas līderi gan pēc apkalpoto klientu, gan apgrozījuma. Piemēram, 2011. gadā ātro kredītu jomā kopējais apgrozījums bija 31 miljons latu un vairāk kā 55% no šīs summas apgrozīja "4Finance" ipašumā esošais SmsCredit. Tas nozīmē, ka uz apkalpoto klientu skaitu AS "4Finance" ir uzrādījis salīdzinoši labu rezultātu un absolūti lielākā daļa klientu ir bijusi apmierināta. Ja vēlaties uzzināt, kurš no aizdevumiem šobrīd ir izdevīgakais, ielūkojies atraiskredits.com, kur apkopoti lētākie kreditori.

Savukārt AB.LV jau tradicionāli izceļas ar lielu neapmierināto klientu skaitu. Ekonomiskās krīzes apstākļos Aizkraukles banka vienpusēji izsūtīja vairākus tūkstošus vēstuļu ar prasību pārskatīt līguma nosacījumus vai nekavējoties atmaksāt visu naudu. Lai apturētu šādu patvaļu iejaucās Patērētāju tiesību un aizsardzības centrs un pieņēma lēmumu, kas aizliedza uzspiest negodīgus noteikumus.

Ja vēlaties iepazīties detalizētāk ar pētījuma rezultātiem, dodieties uz Patēretāju tiesību un aizsardzības centra mājas lapu un lasiet šo pētījumu, kurā papildus aplūkots arī apdrošināšanas sektors.

Latvieši aizvien biežāk iepērkas ārzemēs un internetā

Saskaņā ar SEB bankas pētījumu 2012. gada pirmajā pusē būtiski pieaudzis darījumu skaits un viena pirkuma lielums ar bankas izdotām kredītkartēm, t.sk. ārzemju iepirkšanās portālos.

Salīdzinot visas trīs Baltijas valstis var secināt, ka Latvijas iedzīvotāji ir visatvērtākie norēķiniem internetā. Kopējais ar maksājuma kartēm veiktais apgrozījums 2012. gada pirmajā pusē Latvijā pieauga par 28%, salīdzinot ar gadu iepriekš. Savukārt apgrozījums pirkumiem ārzemēs pieauga par 25%, sasniedzot 375,6 miljonus eiro.

Salīdzinoši Lietuvā, kur iedzīvotāju skaits ir gandrīz divas reizes lielāks nekā Latvijā, māksājumi ar kartēm ārpus valsts robežām pieauga par 25% un sasniedza 248,3%, bet Igaunijā pieauga par 20% un sasniedza 261,3%.

SEB bankas speciālisti šo pieaugumu skaidro ar iedzīvotāju pieaugošo došanos ceļojumos ārpus valsts robežām un aizvien biežāku iepirkšanos internetā, taču ir skaidrs, ka patiesie cēloņi ir citi. Pirmkārt, aizvien vairāk cilvēki saprot, ka preces, sevišķi drēbes, elektronika un sadzīves tehnika ir pārmērīgi sadārdzinātas. Otrkārt, pieaug to iedzīvotāju skaits, kas uzticas norēķiniem internetā un gūstot pozitīvu pieredzi ir gatavi to darīt atkārtoti.

Atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas pilsoņiem, latvieši krietni biežāk veic liela apjoma pirkumus. Statistika liecina, ka Latvijas iedzīvotāju pirkumi maksā vidēji par 69% dārgāk nekā kaimiņvalstu iedzīvotāju pirkumi. Paralēli var pieņemt, ka igauņi un lietuvieši iepērkas krietni biežāk, jo kopējā izdotā naudas summa nebija nemaz tik atšķirīga. Apstākļos, kad tuvojas Ziemassvētku iepirkšanās trakum, var prognozēt, ka ievērojami pieaugs izdarīto pirkumu skaits ārzemēs. Tomēr jārēķinās, ka pirkumi, kas izdarīti vēlāk kā 3 nedēļas pirms svētkiem var aizkavēties, bet gadījumā, ja pietrūkst naudas vienmēr var ielūkoties atraiskredits.com portālā, kur salīdzināti dažādi finanšu pakalpojumi, t.sk. bezprocentu aizdevumi un lielie patēriņa kredīti.

Kopumā iepirkšanās internetā nešaubīgi ir izdevīga, taču jāņem vērā arī piegādes izmaksas un preces garantiju. Dārgākiem priekšmetiem vajadzība pēc garantijas var būt lielāka, jo to paredzētais kalpošanas ilgums ir krietni vien ilgāks (vismaz 2 - 3 gadi).

Lombarda lietošanas pamācība

Nauda vienmēr ir par maz, taču ir reizes, kad tā pietrūkst un ir vajadzīga ļoti ātri. Šādās situācijās palīgā  nāk lombards, kas ļauj iegūt ieķīlāt auto, sadzīves tehniku, vērtslietas, pulksteņus un saņemt naudu patiešām ātri. Maksimālā summa, ko parasti izsniedz lombards ir 1/3 līdz 2/3 no mantas pašreizējās vērtības. Pirms doties uz lombardu, ņemiet vērā, ka tā darbinieku izpratne par preces vērtību var krietni atšķirties no jūsu izpratnes un, visticamāk, saņemsiet mazāk  nekā vēlētos, taču tas ir normāli. Lombards rēķinās, ka gadījumā, ja preci neizpirksiet, uzņēmums būs spiests to realizēt, lai atgūtu savu naudu un mūsdienās lietotu mantu tirdzniecība ne vienmēr ir pats ienesīgākais bizness.

Vairumā gadījumu Latvijas iedzīvotāji ieķīlā mantas vērtībā līdz 100 vai 200 latiem, taču dažreiz summas pārsniedz vairākus tūkstošus latu. Šobrīd aizvien populārāks aizdevumu veids kļūst auto lombards, kas ļauj iegūt līdz pat 90% no auto tirgus vērtības 1 dienas laikā. Maksimālā summa, ko šādā veidā iespējams aizņemties ir 15 tūkstoši latu, bet maksimālais termiņš 5 gadi. Procentu likmes auto lombardam ir samērā augstas un atkarībā no kredīta summas un termiņa var svārstīties no 32% līdz 45% gadā. Tas izklausās daudz, taču, piemēram, ātrajiem kredītiem, kas tiek izsniegti bez nodrošinājuma gada procentu likme pārsniedz 100% un pat 200% gadā.

Pamācība kā visizdevīgāk ieķīlāt mantas lombardā

Lombards izsniedz naudu, pamatojoties uz mantas vērtējumu, taču lombardi ir dažādi un līdz ar to arī naudas summa, ko iespējams iegūt par ieķīlājamo preci var atšķirties pat vairākas reizes. Šī atšķirība ir atkarīga no vērtētāju kompetences, lombarda īstenotās politikas (gatavības maksāt), lombardu savstarpējās konkurences un pieprasījuma piedāvājuma izmaiņām. Tradicionāli vislielāko naudas summu iespējams iegūt tajās vietās, kur blakus atrodas vairāki lombardi. Intereses pēc ir vērts pamēģināt ieiet pāris lombardos un pajautāt, par cik tiek novērtēts jūsu mobilais telefons. Būsiet pārsteigti.

Saskaņā ar izmaiņām likumdošanā lombardiem, pieņemot ķīlā mantas, ir jāreģistrē pārdēvējs, pierakstot personas kodu, vārdu un uzvārdu. Papildus tam ir jābūt drošām mantu glabāšanas telpām un videokamerām, kas ļauj fiksēt potenciālās nelikumīgas.

Ja gribat izdevīgāko piedāvājumu, tad atliek vien apmeklēt vairākas iestādes. Ar visiem Latvijā licencētajiem patēriņa kredītu izsniedzējiem, t.sk. lombardu pakalpojumu uzņēmumiem variet iepazīties Patērētāju tiesību un aizsardzības centras mājas lapā. Ja plānojat aizņemties naudu pret ķīlu, dariet to apdomīgi un izvērtējiet savas iespējas atmaksāt naudu noteiktajā termiņā. Saistību nepildīšanas gadījumā ieķīlātā manta nonāk lombarda īpašumā.

Latvijas lats un eiro

Latvijas vēlme 2014. gadā iestāties eirozonā nozīmēs atteikšanos no Latvijas nacionālās valūtas lata.
Saskaņā ar Latvijas bankas sniegto informāciju pēc Latvijas neatkarības pasludināšanas sākotnēji apgrozībā joprojām bija virkne dažādu valūtu, t.sk. - ostrubļi, ostmarkas, cara naudas rubļi un vēl virkne citu naudas zīmju. 1919. gada 22. martā pirmais Latvijas finanšu ministrs izdeva rīkojumu, izdot jaunas naudas zīmes - Latvijas rubļus un Latvijas kapeikas. Aptuveni 3 gadus un trīs mēnešus vēlāk tika izveidota Latvijas Banka, kas nedaudz vēlāk laida klajā arī Latvijas latus. Maiņas kurss bija 1 lats - 50 rubļi. Laika posmā no 1922. līdz 1940. gadam Latvijas banka emitēja 10, 20, 25, 50, 100, 500 latu nomināla banknotes, kā arī 1, 2, 5, 10, 20, 50 santīmu monētas. Visas Latvijas Bankas banknotes tika iespiestas Anglijā. Izņēmums 1939. gadā radītā 100 latu nomināla banknote (izgatavota Latvijas Valtspapīru spiestuvē).

1940. gda 17. jūnijā Latviju okopēja PSRS, pāris mēnešus vēāk Latvija tika oficiāli iekļauta PSSRS, bet Latvijas Banka tika pārsaukta par PSRS Valsts bankas Latvijas Republikānisko kantori (PSRS bankas filiāle). No šī brīža Latvijā pakāpeniski tika  ieviests Latvijas PSRS rublis apmaiņā 1 lats pret vienu PSRS rubli. Aptuveni 4 mēnešus apritē joprojām bija spēkā abas valūtas, gan rublis, gan lats, bet 1941. gada 25. martā PSRS rublis kļuva par vienīgo valūtu Latvijas PSR. Daudzi nezin, bet pāris mēnešu vēlāk, 1941. gada jūnijā Latvijas PSR okupēja Vācija, kas ieviesa reihsmarkas. Kurss valūtai bija 10 Latvijas PSR rubļi pret 1 reihsmarku. Oficiāli apritē bija abas naudas vienības, taču praksē reihsmarkas vērība bija daudzkārt zemāka, bet atteikties tās pieņemt nedrīkstēja. Noslēdzoties Otrajam pasaules karam Latvija atkal kļuva par PSRS sastāvdaļu, bet naudas emisiju visā PSRS veica viena institūcija - PSRS Valsts banka.

Gandrīz 50 gadus vēlāk, 1990. gada 2. martā Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma lēmumu, kas atjaunoja Latvijas Bankas darbību ar naudas emisijas tiesībām. Lai izvairītos no hiperinflācijas un tās potenciālās ietekmes uz Latvijas latu tika izveidota pagaidu valūta, kas aizstāja PSRS rubļus. Latvijas rubļa kurss bija 1:1 un tika izdotas 1,2,5, 10, 20, 50, 200 un 500 rubļu naudas zīmes. Trīs gadus vēlāk, 1993. gada sākumā tika realizēta pāreja uz Latvijas latiem. Sākotnēji tika ieviestas 5 Ls naudas zīmes, bet vēlāk parādījās arī 10, 20, 50, 100 un 500 latu banknotes, kā arī visiem pazīstamie santīmi un 1 lats (lasis), 2 lati (gotiņa).

Katras valsts nacionālā valūta ir valsts lepnums. Latvijas valdības plānotā pāreja uz eiro bez tautas piekrišanas un referenduma rīkošanas ir uzskatāma par tautas pašnoteikšanās tiesību pārkāpumu un nav atbalstāma. Papildus tam, ņemot vērā eirozonas ilgstošo agoniju, būtu nepareizi iestāties valstu savienībā, kur eiro ir galvenā valūta, taču par citu grēkiem un izklaidēm ir jāmaksā arī valstīm, kas par to nav atbildīgas un dzīvo vēl sliktāk nekā krīzē cietušie.