Mazs cinītis gāž lielu vezumu, taču diez vai ātrie kredīti Latvijā 2013. gadā spēs sagraut banku lobiju, kas šobrīd ļoti spilgti izpaužas ik uz stūra. Žurnālisti viens no otra pārķer sižetus, kuros rāda par nebanku kredītu augstajiem procentiem, cilvēkiem, kas pārmaksājuši vai gluži pretēji nav maksājuši un ir iekļuvuši lielos parādos. Iesaistās arī Ekonomikas ministrija ar ministru Danielu P. priekšgalā, kas sola būtiski ierobežot ātro kredītu uzņēmumu darbība. Samazināt procentu likmes un izskaust reklāmas, kas sola kredītu + dāvanu, protams, ir labi, taču patiesība ir kur dziļāk.
Ātrie kredīti bez ķīlas internetā veido mazāk kā 8% no kredītu kopējā tirgus Latvijā, turklāt to apmērs reti, kad pārsniedz 100 Ls. Bankas savukārt aizdod nesalīdzināmi lielākas summas un problēmu gadījumā cilvēki ir parādā nevis dažus simtus vai desmitus latu, bet tūkstošus vai pat vairākus desmitus un simtus tūkstošus latu. Bankas čīkst, ka procentu likmes ātrajiem kredītiem ir vairāki simti procentu, kas gada griezumā var nozīmēt, ka 100 Ls kredīts jāatmaksā kā 400 Ls - 600 Ls, pie nosacījuma, ka aizdevums visu laiku tiek pagarināts. Salīdzinoši bankas aizdod ar daudz zemākiem procentiem, bet, piemēram, par 10 tūkstošu latu kredītu uz 2 gadiem ar procentu likmi 8% gadā būtu jāmaksā 800 Ls gadā + kavējuma nauda, ja tāda rastos. Ņemot vērā, ka parasti tik lielas summas tiek aizdotas tikai pret ķīlu banka vēl papildus iegūst tiesības pārņemt ķīlu. Eleganti un ērti. Šī iemesla dēļ ir pilnīgi skaidrs, ka daudz labāk ir, ja kredītņēmējs iekļūst parādnieku reģistrā ar 500 ls patēriņa kredīta parātu nekā ar 30 000 Ls hipotekārā kredīta parādu. No mazajiem kredītiem var tikt vaļā dažu dienu, dažu mēnešu vai sliktākajā gadījumā viena gada laikā, bet no banku mega kredītiem var tikt vaļā tikai vairāku gadu vai pat desmit gadu laikā.
Kopumā ātrie kredīti 2013. gadā nesīs lielas pārmaiņas, taču to raksturs un apjoms vēl nav zināms. Tuvojas pašvaldību vēlēšanas un politiķiem ir jārāda, ka tie ir darboties spējīgi, turklāt nav noslēpums, ka liela daļa politiķu ir parādos līdz ausīm. Izrādot zināmu labvēlību banku sektoram, var cerēt ka nākotnē varētu tikt samazināta procentu likme vai pat iegūts kāds ērts amats kādas bankas padomē vai komercbanku asociācijas valdē. Kā būs, to redzēsim šī gada laikā.
Pielikumā nedaudz vecāks sižets (2011. gada) par cilvēku paradumiem aizņemties internetā. Regulējuma pastiprināšana viennozīmigi ir vajadzīga, taču jācer, ka ieguvējs būs patērētājs, kas saņems zemākas procentu likmes, nevis bankas, kas būs noslaucījušas kārtējo konkurentu.
