otrdiena, 2012. gada 13. novembris

Obama

Lai arī politika nav šī bloga pamattēma, tomēr grūti noturēties nekomentējot ASV prezidenta vēlēšanas. Izlaižot garu analīzi par katra kandidāta plusiem un mīnusiem, ko lieliski atspoguļoja K. Streips vienā no 2012. gada novembra laikraksta "Diena" rakstiem (elektroniskajā versijā)., varam skaidri pateikt, ka ir labi tā kā ir. B. Obama bija labākais un būtu tāds palicis arī, ja zaudētu.
Tas, ka amerikāņi iztērē 6 miljardus dolāru vienai kampaņai jau ir cits jautājums un nozīmē, ka uz katru vēlētāju ir iztērēti 20 dolāri. Salīdzinot ar Latvijas mērogiem tas ir prātam neaptverami. Lielāki ieguvēji, protams, bija drukātie un elektroniskie  mediji, kas varēja krietni uzpildīt savu budžetu. Interneta nozīme šajās vēlēšanās bija lielāka nekā jebkad un var prognozēt, ka tāda tā saglabāsies arī turpmākajos vēlēšanu ciklos.

Piedāvājam noskatīties vienu no viņa uzrunām, uzreiz pēc uzvaras.

ceturtdiena, 2012. gada 8. novembris

Visvairāk sūdzas par Swedbank

Saskaņā ar Patērētētāju tiesību un aizsardzības centra apkopoto informāciju par 2012. gada pirmajos deviņos mēnešos saņemtajām sūdzībām, visvairāk sūdzības  - 22 ir saņemtas par SWEDBANK (links uz bankas mājas lapu) darbību. Par divām mazāk (20 sūdzības) ir saņemtas par AB.LV (Aizkraukles banka) darbību, trešajā vietā ir Nordea (14 sūdzības), bet vēl vismaz 10 reizes patērētāji ir rakstījuši iesniegumus par SEB, Hipotēku Bankas, Citadeles, DNB un BigBank darbību.

Salīdzinoši par ātro patēriņa kredītu uzņēmumiem ir sūdzējušies mazāk iedzīvotāji, bet visvairāk sūdzības ir saņemtas par AS "4Finance" (Sms credit un vivus) darbību (11 sūdzības) un GE Money (9 sūdzības). Pret pārējo uzņēmumu darbību pretenzijas bija krietni mazākam skaitam cilvēku, attiecīgi saņemtas mazāk kā piecas sūdzības par katru no tiem.

Kā interpretēt šo informāciju ?


Gan Swedbank, gan A/S "4Finance" ir savas jomas līderi gan pēc apkalpoto klientu, gan apgrozījuma. Piemēram, 2011. gadā ātro kredītu jomā kopējais apgrozījums bija 31 miljons latu un vairāk kā 55% no šīs summas apgrozīja "4Finance" ipašumā esošais SmsCredit. Tas nozīmē, ka uz apkalpoto klientu skaitu AS "4Finance" ir uzrādījis salīdzinoši labu rezultātu un absolūti lielākā daļa klientu ir bijusi apmierināta. Ja vēlaties uzzināt, kurš no aizdevumiem šobrīd ir izdevīgakais, ielūkojies atraiskredits.com, kur apkopoti lētākie kreditori.

Savukārt AB.LV jau tradicionāli izceļas ar lielu neapmierināto klientu skaitu. Ekonomiskās krīzes apstākļos Aizkraukles banka vienpusēji izsūtīja vairākus tūkstošus vēstuļu ar prasību pārskatīt līguma nosacījumus vai nekavējoties atmaksāt visu naudu. Lai apturētu šādu patvaļu iejaucās Patērētāju tiesību un aizsardzības centrs un pieņēma lēmumu, kas aizliedza uzspiest negodīgus noteikumus.

Ja vēlaties iepazīties detalizētāk ar pētījuma rezultātiem, dodieties uz Patēretāju tiesību un aizsardzības centra mājas lapu un lasiet šo pētījumu, kurā papildus aplūkots arī apdrošināšanas sektors.

otrdiena, 2012. gada 30. oktobris

Latvieši aizvien biežāk iepērkas ārzemēs un internetā

Saskaņā ar SEB bankas pētījumu 2012. gada pirmajā pusē būtiski pieaudzis darījumu skaits un viena pirkuma lielums ar bankas izdotām kredītkartēm, t.sk. ārzemju iepirkšanās portālos.
Salīdzinot visas trīs Baltijas valstis var secināt, ka Latvijas iedzīvotāji ir visatvērtākie norēķiniem internetā. Kopējais ar maksājuma kartēm veiktais apgrozījums 2012. gada pirmajā pusē Latvijā pieauga par 28%, salīdzinot ar gadu iepriekš. Savukārt apgrozījums pirkumiem ārzemēs pieauga par 25%, sasniedzot 375,6 miljonus eiro.

Salīdzinoši Lietuvā, kur iedzīvotāju skaits ir gandrīz divas reizes lielāks nekā Latvijā, māksājumi ar kartēm ārpus valsts robežām pieauga par 25% un sasniedza 248,3%, bet Igaunijā pieauga par 20% un sasniedza 261,3%.

SEB bankas speciālisti šo pieaugumu skaidro ar iedzīvotāju pieaugošo došanos ceļojumos ārpus valsts robežām un aizvien biežāku iepirkšanos internetā, taču ir skaidrs, ka patiesie cēloņi ir citi. Pirmkārt, aizvien vairāk cilvēki saprot, ka preces, sevišķi drēbes, elektronika un sadzīves tehnika ir pārmērīgi sadārdzinātas. Otrkārt, pieaug to iedzīvotāju skaits, kas uzticas norēķiniem internetā un gūstot pozitīvu pieredzi ir gatavi to darīt atkārtoti.

Atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas pilsoņiem, latvieši krietni biežāk veic liela apjoma pirkumus. Statistika liecina, ka Latvijas iedzīvotāju pirkumi maksā vidēji par 69% dārgāk nekā kaimiņvalstu iedzīvotāju pirkumi. Paralēli var pieņemt, ka igauņi un lietuvieši iepērkas krietni biežāk, jo kopējā izdotā naudas summa nebija nemaz tik atšķirīga. Apstākļos, kad tuvojas Ziemassvētku iepirkšanās trakum, var prognozēt, ka ievērojami pieaugs izdarīto pirkumu skaits ārzemēs. Tomēr jārēķinās, ka pirkumi, kas izdarīti vēlāk kā 3 nedēļas pirms svētkiem var aizkavēties, bet gadījumā, ja pietrūkst naudas vienmēr var ielūkoties atraiskredits.com portālā, kur salīdzināti dažādi finanšu pakalpojumi, t.sk. bezprocentu aizdevumi un lielie patēriņa kredīti.

Kopumā iepirkšanās internetā nešaubīgi ir izdevīga, taču jāņem vērā arī piegādes izmaksas un preces garantiju. Dārgākiem priekšmetiem vajadzība pēc garantijas var būt lielāka, jo to paredzētais kalpošanas ilgums ir krietni vien ilgāks (vismaz 2 - 3 gadi).



ceturtdiena, 2012. gada 25. oktobris

Lombarda lietošanas pamācība

Nauda vienmēr ir par maz, taču ir reizes, kad tā pietrūkst un ir vajadzīga ļoti ātri. Šādās situācijās palīgā  nāk lombards, kas ļauj iegūt ieķīlāt auto, sadzīves tehniku, vērtslietas, pulksteņus un saņemt naudu patiešām ātri. Maksimālā summa, ko parasti izsniedz lombards ir 1/3 līdz 2/3 no mantas pašreizējās vērtības. Pirms doties uz lombardu, ņemiet vērā, ka tā darbinieku izpratne par preces vērtību var krietni atšķirties no jūsu izpratnes un, visticamāk, saņemsiet mazāk  nekā vēlētos, taču tas ir normāli. Lombards rēķinās, ka gadījumā, ja preci neizpirksiet, uzņēmums būs spiests to realizēt, lai atgūtu savu naudu un mūsdienās lietotu mantu tirdzniecība ne vienmēr ir pats ienesīgākais bizness.


Vairumā gadījumu Latvijas iedzīvotāji ieķīlā mantas vērtībā līdz 100 vai 200 latiem, taču dažreiz summas pārsniedz vairākus tūkstošus latu. Šobrīd aizvien populārāks aizdevumu veids kļūst auto lombards, kas ļauj iegūt līdz pat 90% no auto tirgus vērtības 1 dienas laikā. Maksimālā summa, ko šādā veidā iespējams aizņemties ir 15 tūkstoši latu, bet maksimālais termiņš 5 gadi. Procentu likmes auto lombardam ir samērā augstas un atkarībā no kredīta summas un termiņa var svārstīties no 32% līdz 45% gadā. Tas izklausās daudz, taču, piemēram, ātrajiem kredītiem, kas tiek izsniegti bez nodrošinājuma gada procentu likme pārsniedz 100% un pat 200% gadā.

Pamācība kā visizdevīgāk ieķīlāt mantas lombardā

Lombards izsniedz naudu, pamatojoties uz mantas vērtējumu, taču lombardi ir dažādi un līdz ar to arī naudas summa, ko iespējams iegūt par ieķīlājamo preci var atšķirties pat vairākas reizes. Šī atšķirība ir atkarīga no vērtētāju kompetences, lombarda īstenotās politikas (gatavības maksāt), lombardu savstarpējās konkurences un pieprasījuma piedāvājuma izmaiņām. Tradicionāli vislielāko naudas summu iespējams iegūt tajās vietās, kur blakus atrodas vairāki lombardi. Intereses pēc ir vērts pamēģināt ieiet pāris lombardos un pajautāt, par cik tiek novērtēts jūsu mobilais telefons. Būsiet pārsteigti.

Saskaņā ar izmaiņām likumdošanā lombardiem, pieņemot ķīlā mantas, ir jāreģistrē pārdēvējs, pierakstot personas kodu, vārdu un uzvārdu. Papildus tam ir jābūt drošām mantu glabāšanas telpām un videokamerām, kas ļauj fiksēt potenciālās nelikumīgas.

Ja gribat izdevīgāko piedāvājumu, tad atliek vien apmeklēt vairākas iestādes. Ar visiem Latvijā licencētajiem patēriņa kredītu izsniedzējiem, t.sk. lombardu pakalpojumu uzņēmumiem variet iepazīties Patērētāju tiesību un aizsardzības centras mājas lapā. Ja plānojat aizņemties naudu pret ķīlu, dariet to apdomīgi un izvērtējiet savas iespējas atmaksāt naudu noteiktajā termiņā. Saistību nepildīšanas gadījumā ieķīlātā manta nonāk lombarda īpašumā.

piektdiena, 2012. gada 19. oktobris

Latvijas lats un eiro

Latvijas vēlme 2014. gadā iestāties eirozonā nozīmēs atteikšanos no Latvijas nacionālās valūtas lata.
Saskaņā ar Latvijas bankas sniegto informāciju pēc Latvijas neatkarības pasludināšanas sākotnēji apgrozībā joprojām bija virkne dažādu valūtu, t.sk. - ostrubļi, ostmarkas, cara naudas rubļi un vēl virkne citu naudas zīmju. 1919. gada 22. martā pirmais Latvijas finanšu ministrs izdeva rīkojumu, izdot jaunas naudas zīmes - Latvijas rubļus un Latvijas kapeikas. Aptuveni 3 gadus un trīs mēnešus vēlāk tika izveidota Latvijas Banka, kas nedaudz vēlāk laida klajā arī Latvijas latus. Maiņas kurss bija 1 lats - 50 rubļi. Laika posmā no 1922. līdz 1940. gadam Latvijas banka emitēja 10, 20, 25, 50, 100, 500 latu nomināla banknotes, kā arī 1, 2, 5, 10, 20, 50 santīmu monētas. Visas Latvijas Bankas banknotes tika iespiestas Anglijā. Izņēmums 1939. gadā radītā 100 latu nomināla banknote (izgatavota Latvijas Valtspapīru spiestuvē).

1940. gda 17. jūnijā Latviju okopēja PSRS, pāris mēnešus vēāk Latvija tika oficiāli iekļauta PSSRS, bet Latvijas Banka tika pārsaukta par PSRS Valsts bankas Latvijas Republikānisko kantori (PSRS bankas filiāle). No šī brīža Latvijā pakāpeniski tika  ieviests Latvijas PSRS rublis apmaiņā 1 lats pret vienu PSRS rubli. Aptuveni 4 mēnešus apritē joprojām bija spēkā abas valūtas, gan rublis, gan lats, bet 1941. gada 25. martā PSRS rublis kļuva par vienīgo valūtu Latvijas PSR. Daudzi nezin, bet pāris mēnešu vēlāk, 1941. gada jūnijā Latvijas PSR okupēja Vācija, kas ieviesa reihsmarkas. Kurss valūtai bija 10 Latvijas PSR rubļi pret 1 reihsmarku. Oficiāli apritē bija abas naudas vienības, taču praksē reihsmarkas vērība bija daudzkārt zemāka, bet atteikties tās pieņemt nedrīkstēja. Noslēdzoties Otrajam pasaules karam Latvija atkal kļuva par PSRS sastāvdaļu, bet naudas emisiju visā PSRS veica viena institūcija - PSRS Valsts banka.

Gandrīz 50 gadus vēlāk, 1990. gada 2. martā Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma lēmumu, kas atjaunoja Latvijas Bankas darbību ar naudas emisijas tiesībām. Lai izvairītos no hiperinflācijas un tās potenciālās ietekmes uz Latvijas latu tika izveidota pagaidu valūta, kas aizstāja PSRS rubļus. Latvijas rubļa kurss bija 1:1 un tika izdotas 1,2,5, 10, 20, 50, 200 un 500 rubļu naudas zīmes. Trīs gadus vēlāk, 1993. gada sākumā tika realizēta pāreja uz Latvijas latiem. Sākotnēji tika ieviestas 5 Ls naudas zīmes, bet vēlāk parādījās arī 10, 20, 50, 100 un 500 latu banknotes, kā arī visiem pazīstamie santīmi un 1 lats (lasis), 2 lati (gotiņa).

Katras valsts nacionālā valūta ir valsts lepnums. Latvijas valdības plānotā pāreja uz eiro bez tautas piekrišanas un referenduma rīkošanas ir uzskatāma par tautas pašnoteikšanās tiesību pārkāpumu un nav atbalstāma. Papildus tam, ņemot vērā eirozonas ilgstošo agoniju, būtu nepareizi iestāties valstu savienībā, kur eiro ir galvenā valūta, taču par citu grēkiem un izklaidēm ir jāmaksā arī valstīm, kas par to nav atbildīgas un dzīvo vēl sliktāk nekā krīzē cietušie.

otrdiena, 2012. gada 16. oktobris

Kredīts pirmais bez maksas internetā


Kredīts bez maksas ir tikai pirmajā reizē. Iespēju aizņemties izdevīgi Latvijā piedāvā seši uzņēmumi. Aizņemies līdz 200 Ls un atdod tikai tik, cik aizņēmies. Maksimālais termiņš, kura laikā nav jāmaksā nekas ir 30 dienas. Ja rodas problēmas ar naudas atmaksu, aizņēmumu iespējams pagarināt par maksu (12,5% - 30% mēnesī) .

ceturtdiena, 2012. gada 11. oktobris

Procentu likmes patēriņa kredītam

Patēriņa kredīts ir viens no tiem aizdevumu veidiem, kas pēdējos 10 gados ir iemantojis vislielāko popularitāti. Procentu likmes patēriņa kredītiem variē robēžās no 15% līdz 30%. Precīza likme ir atkarīga no kredīta summas, aizdevuma termiņa, klienta ienākumiem, saistībām un izvēlētā aizdevuma atmaksas grafika. Šī tipa finanšu pakalpojums tiek izmantots gadījumos, kad vajadzīga papildus nauda mājokļa remontam, sadzīves tehnikas iegādei vai vienkārši, lai dotos ceļojumā.

Pirms ekonomiskās krīzes patēriņa kredītu izmantoja ļoti daudzi. Jauns plazmas televizors, džakuzi, kamielis, šie bija tikai daži no pirkumiem. Cementa maisu vadāšana ar BMW X5 bija otra galējība, ko pieļāva būvniecībā strādājošie. Spītējot krīzei, procentu likmes patēriņa kredītiem ir saglabājušās pirmskrīzes līmenī, taču bankas ir ieviesušas krietni vien stingrākus kritērijus naudas piešķiršanā. Papildus tam tiek piedāvāts aizdod krietni vien mazāku naudas summu nekā iepriekš (vairumā gadījumu divu mēnešalgu apmērā). Attiecībā uz hipotekārajiem kredītiem šī norma ir kļuvusi vēl stingrāka. Ja 2005. - 2007. gadā tika piedāvāts aizdot līdz pat 110% no mājokļa vērtības (arī iekārtošanai), tad šobrīd mājokļa kredīts tiek izsniegts tikai pie nosacījuma, ka aizņēmējam ir nauda pirmajai iemaksai - 10% - 20% apmērā. Šis kritērijs atsijā daudzus potenciālos kredītņēmējus, taču pretēji sabiedrībā valdošajiem uzskatiem, tas ir vērtējams pozitīvi. Ja cilvēks nevar sakrāt  naudu pirmajai iemaksai, viņš nevarēs veikt ikmēneša maksājumus. Kritērija izvirzīšana ļauj iegūt kredītu tikai tiem, kas to ļoti vēlas un ir pierādījuši spēju ievērot finanšu disciplīnu (spēja krāt).

Patēriņa kredīti Vs ātrie kredīti

Izdevīgākie patēriņa kredīti Latvijā tiek izsniegti uz laiku līdz 5 gadiem. Maksimālā pieejamā summa standarta situācijās ir 7000 latu, taču pierādot augstus ikmēneša ienākumus paveras iespējas iegūt arī krietni vien lielāku finansējumu. Ātrie kredīti tiek izsniegti uz laiku līdz 1 gadam, parasti līdz 1000 Ls. Procentu likmes ātrajiem kredītiem svārstās no 10% - 27% mēnesī, kas gada griezumā ir vairāki simti procentu. No otras puses, ātrie kredīti ir paredzēti tikai kā īstermiņa risinājums, lai iegūtu naudu tulīt un uzreiz. Cilvēki, kas ņem ātros kredītus uz ilgu laika periodu ir vienkārši traki un, bieži vien, pārmaksā vairākas reizes vai iekļūst lielos parādos. Patēriņa kredīti šajā aspketā ir krietni vien izdevīgāks risinājums.

Pirms aizņemšanās rūpīgi izvērtējiet savas iespējas atmaksāt naudu noteiktajā termiņā, kā ārī pārdomājiet, ko darīsiet, ja pēkšņi zaudēsiet darbu vai radīsies citi izdevumi. Ja jūsu profesija ir unikāla, tad pastāv lielāks risks, darbu zaudējot zaudēt arī stabilitāti un spēju atmaksāt aizņēmumu. Statistika liecina, ka daudzi no Latvijas emigrējušie to darīja tikai tādēļ ka nespēja atmaksāt kredītu. Sapnis par labāku dzīvi pārvērtās dzīvošanā ārzemēs un sapņošanā par Latviju. Protams, patēriņa kredīti šajā aspektā nespēlēja galveno lomu, jo to apmērs bija daudzkārt mazāks, taču jāatzīst, ka tie veicināja patēriņa kultūras nostiprināšanos Latvijas sabiedrībā. Ieguvēji bija skandināvu un ar Krievijas nerezidentu kapitālu balstītāas komercbankas. Latvijas banka Parex nogrima un pat gailis pakaļ nedziedāja.