Latvijas lats un eiro

Latvijas vēlme 2014. gadā iestāties eirozonā nozīmēs atteikšanos no Latvijas nacionālās valūtas lata.
Saskaņā ar Latvijas bankas sniegto informāciju pēc Latvijas neatkarības pasludināšanas sākotnēji apgrozībā joprojām bija virkne dažādu valūtu, t.sk. - ostrubļi, ostmarkas, cara naudas rubļi un vēl virkne citu naudas zīmju. 1919. gada 22. martā pirmais Latvijas finanšu ministrs izdeva rīkojumu, izdot jaunas naudas zīmes - Latvijas rubļus un Latvijas kapeikas. Aptuveni 3 gadus un trīs mēnešus vēlāk tika izveidota Latvijas Banka, kas nedaudz vēlāk laida klajā arī Latvijas latus. Maiņas kurss bija 1 lats - 50 rubļi. Laika posmā no 1922. līdz 1940. gadam Latvijas banka emitēja 10, 20, 25, 50, 100, 500 latu nomināla banknotes, kā arī 1, 2, 5, 10, 20, 50 santīmu monētas. Visas Latvijas Bankas banknotes tika iespiestas Anglijā. Izņēmums 1939. gadā radītā 100 latu nomināla banknote (izgatavota Latvijas Valtspapīru spiestuvē).

1940. gda 17. jūnijā Latviju okopēja PSRS, pāris mēnešus vēāk Latvija tika oficiāli iekļauta PSSRS, bet Latvijas Banka tika pārsaukta par PSRS Valsts bankas Latvijas Republikānisko kantori (PSRS bankas filiāle). No šī brīža Latvijā pakāpeniski tika  ieviests Latvijas PSRS rublis apmaiņā 1 lats pret vienu PSRS rubli. Aptuveni 4 mēnešus apritē joprojām bija spēkā abas valūtas, gan rublis, gan lats, bet 1941. gada 25. martā PSRS rublis kļuva par vienīgo valūtu Latvijas PSR. Daudzi nezin, bet pāris mēnešu vēlāk, 1941. gada jūnijā Latvijas PSR okupēja Vācija, kas ieviesa reihsmarkas. Kurss valūtai bija 10 Latvijas PSR rubļi pret 1 reihsmarku. Oficiāli apritē bija abas naudas vienības, taču praksē reihsmarkas vērība bija daudzkārt zemāka, bet atteikties tās pieņemt nedrīkstēja. Noslēdzoties Otrajam pasaules karam Latvija atkal kļuva par PSRS sastāvdaļu, bet naudas emisiju visā PSRS veica viena institūcija - PSRS Valsts banka.

Gandrīz 50 gadus vēlāk, 1990. gada 2. martā Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma lēmumu, kas atjaunoja Latvijas Bankas darbību ar naudas emisijas tiesībām. Lai izvairītos no hiperinflācijas un tās potenciālās ietekmes uz Latvijas latu tika izveidota pagaidu valūta, kas aizstāja PSRS rubļus. Latvijas rubļa kurss bija 1:1 un tika izdotas 1,2,5, 10, 20, 50, 200 un 500 rubļu naudas zīmes. Trīs gadus vēlāk, 1993. gada sākumā tika realizēta pāreja uz Latvijas latiem. Sākotnēji tika ieviestas 5 Ls naudas zīmes, bet vēlāk parādījās arī 10, 20, 50, 100 un 500 latu banknotes, kā arī visiem pazīstamie santīmi un 1 lats (lasis), 2 lati (gotiņa).

Katras valsts nacionālā valūta ir valsts lepnums. Latvijas valdības plānotā pāreja uz eiro bez tautas piekrišanas un referenduma rīkošanas ir uzskatāma par tautas pašnoteikšanās tiesību pārkāpumu un nav atbalstāma. Papildus tam, ņemot vērā eirozonas ilgstošo agoniju, būtu nepareizi iestāties valstu savienībā, kur eiro ir galvenā valūta, taču par citu grēkiem un izklaidēm ir jāmaksā arī valstīm, kas par to nav atbildīgas un dzīvo vēl sliktāk nekā krīzē cietušie.

Kredīts pirmais bez maksas internetā

Kredīts bez maksas ir tikai pirmajā reizē. Iespēju aizņemties izdevīgi Latvijā piedāvā seši uzņēmumi. Aizņemies līdz 200 Ls un atdod tikai tik, cik aizņēmies. Maksimālais termiņš, kura laikā nav jāmaksā nekas ir 30 dienas. Ja rodas problēmas ar naudas atmaksu, aizņēmumu iespējams pagarināt par maksu (12,5% - 30% mēnesī) .

Procentu likmes patēriņa kredītam

Patēriņa kredīts ir viens no tiem aizdevumu veidiem, kas pēdējos 10 gados ir iemantojis vislielāko popularitāti. Procentu likmes patēriņa kredītiem variē robēžās no 15% līdz 30%. Precīza likme ir atkarīga no kredīta summas, aizdevuma termiņa, klienta ienākumiem, saistībām un izvēlētā aizdevuma atmaksas grafika. Šī tipa finanšu pakalpojums tiek izmantots gadījumos, kad vajadzīga papildus nauda mājokļa remontam, sadzīves tehnikas iegādei vai vienkārši, lai dotos ceļojumā.

Pirms ekonomiskās krīzes patēriņa kredītu izmantoja ļoti daudzi. Jauns plazmas televizors, džakuzi, kamielis, šie bija tikai daži no pirkumiem. Cementa maisu vadāšana ar BMW X5 bija otra galējība, ko pieļāva būvniecībā strādājošie. Spītējot krīzei, procentu likmes patēriņa kredītiem ir saglabājušās pirmskrīzes līmenī, taču bankas ir ieviesušas krietni vien stingrākus kritērijus naudas piešķiršanā. Papildus tam tiek piedāvāts aizdod krietni vien mazāku naudas summu nekā iepriekš (vairumā gadījumu divu mēnešalgu apmērā). Attiecībā uz hipotekārajiem kredītiem šī norma ir kļuvusi vēl stingrāka. Ja 2005. - 2007. gadā tika piedāvāts aizdot līdz pat 110% no mājokļa vērtības (arī iekārtošanai), tad šobrīd mājokļa kredīts tiek izsniegts tikai pie nosacījuma, ka aizņēmējam ir nauda pirmajai iemaksai - 10% - 20% apmērā. Šis kritērijs atsijā daudzus potenciālos kredītņēmējus, taču pretēji sabiedrībā valdošajiem uzskatiem, tas ir vērtējams pozitīvi. Ja cilvēks nevar sakrāt  naudu pirmajai iemaksai, viņš nevarēs veikt ikmēneša maksājumus. Kritērija izvirzīšana ļauj iegūt kredītu tikai tiem, kas to ļoti vēlas un ir pierādījuši spēju ievērot finanšu disciplīnu (spēja krāt).

Patēriņa kredīti Vs ātrie kredīti

Izdevīgākie patēriņa kredīti Latvijā tiek izsniegti uz laiku līdz 5 gadiem. Maksimālā pieejamā summa standarta situācijās ir 7000 latu, taču pierādot augstus ikmēneša ienākumus paveras iespējas iegūt arī krietni vien lielāku finansējumu. Ātrie kredīti tiek izsniegti uz laiku līdz 1 gadam, parasti līdz 1000 Ls. Procentu likmes ātrajiem kredītiem svārstās no 10% - 27% mēnesī, kas gada griezumā ir vairāki simti procentu. No otras puses, ātrie kredīti ir paredzēti tikai kā īstermiņa risinājums, lai iegūtu naudu tulīt un uzreiz. Cilvēki, kas ņem ātros kredītus uz ilgu laika periodu ir vienkārši traki un, bieži vien, pārmaksā vairākas reizes vai iekļūst lielos parādos. Patēriņa kredīti šajā aspketā ir krietni vien izdevīgāks risinājums.

Pirms aizņemšanās rūpīgi izvērtējiet savas iespējas atmaksāt naudu noteiktajā termiņā, kā ārī pārdomājiet, ko darīsiet, ja pēkšņi zaudēsiet darbu vai radīsies citi izdevumi. Ja jūsu profesija ir unikāla, tad pastāv lielāks risks, darbu zaudējot zaudēt arī stabilitāti un spēju atmaksāt aizņēmumu. Statistika liecina, ka daudzi no Latvijas emigrējušie to darīja tikai tādēļ ka nespēja atmaksāt kredītu. Sapnis par labāku dzīvi pārvērtās dzīvošanā ārzemēs un sapņošanā par Latviju. Protams, patēriņa kredīti šajā aspektā nespēlēja galveno lomu, jo to apmērs bija daudzkārt mazāks, taču jāatzīst, ka tie veicināja patēriņa kultūras nostiprināšanos Latvijas sabiedrībā. Ieguvēji bija skandināvu un ar Krievijas nerezidentu kapitālu balstītāas komercbankas. Latvijas banka Parex nogrima un pat gailis pakaļ nedziedāja.

Darba meklējumi un uzņēmuma dibināšana

Katram cilvēkam reizi vismaz reizi dzīvē ir jāpieņem lēmums par to, vai turpināt strādāt algotu darbu, vai ņemt lietas savās rokās un uzsākt pašam, ko savu. Šis brīdis iezīmē potenciālu izaugsmi no bērna par pieaugušo. Kas ir darbs? Darbs ir vieta, kur tev kāds saka, kas jādara. Tu to paklausīgi dari un par paveikto saņem atalgojumu, dažreiz arī diplomu izprintētu uz A4 lapas vai vienkārši atzinīgus vārdus. Tas ir līdzīgi kā tad, kad biji vēl mazs. Mamma un tētis Tev stāstīja, kas ir labi un pareizi un par labi paveiktu darbu apbalvoja, par pārkāpumu norāja vai vismaz izlikās to neredzam.

Cilvēki, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbību ir vienu soli priekšā pārējiem. Tā vietā, lai sagaidītu, ka kāds rūpējas par viņiem, uzņēmēji rūpējas par citiem.

Shematisks pārvaldes līmeņu attēlojums:

indivīds > ģimene> ciems/pilsēta> valsts > reģions> visa pasaule.

Bieži vien nākas novērot, ka cilvēki mēģina pārlekt vairākus līmeņus un vēl nespējot nodrošināt sevi un ģimeni cenšas pārvaldīt valsti. Tas nav pareizi. Katrai darbībai ir savs laiks un priekšnoteikumi, lai tas varētu izdoties veiksmīgi. Kā kāds var gribēt pārvaldīt valsti, ja nespēj nodrošināt pārticību ģimenei un ir spiests par to uztraukties. Spējai pārvaldīt dažādus līmeņus būtu jāizaug pakāpeniski un teorētiski jebkuram ir iespējams attīstīties līdz nākamajiem līmeņiem, taču praksē cilvēku spējas ir dažādas un līdz ar to spējas pārvaldīt lielāku vai mazāku cilvēku kopumu ir dažādas.

Uzņēmējdarbība kā nākamais atbildības līmenis

Darba meklējumi šajā aspektā ir vēlme palikt indivīda un ģimenes līmenī. Uzņēmuma dibināšana un plašāka finanšu un cilvēku resursu pārvaldīšana ir nākamais līmenis, jo prasa lielāku atbildību, zināšanas, naudas apjomu un drosmi. Algots darbs, t.sk. ļoti labi atalgots darbs ir cieši saistīts ar bailēm par stabilitātes zaudēšanu, taču pati dzīve apliecina, ka viss ir vienas vienīgas pārmaiņas. Neriskējot un neuzdrīkstoties nav iespējama attīstība. Sākotnēji zīdainis nespēj noturēt galvu, iztaisnot kājas, ar vecāku vai tuvinieku palīdzību viņš pamazām attīstās un aptuveni pēc gada jau staigā. Ja bērnam nebūtu iekodēta vēlme attīstīties, viņš nekad nesāktu staigāt. Kurā brīdī mēs zaudējam gatavību kļūdīties, vēlmi mēģināt. Daudziem tas notiek jau ģimenē, kur netiek pienācīgi novērtēti sasniegumi un tādējādi tiek atņemta drosme turpmākajai dzīvei. Citiem tas notiek skolā, kur noguruši skolotāji, tā vietā, lai kalpotu par paraugu bērniem, risina savas personīgās problēmas, neapjaušot, ka viens vārds var sagraut vai gluži pretēji transformēt uz labu cilvēka dzīvi.

Tie cilvēki, kuriem izdodas saglabāt drosmi, zinātkāri un gatavību kļūdīties visu skolas laiku arī kļūst par uzņēmējiem. Pārējie var mēģināt šīs īpašības iegūt dzīves laikā. Tas ir daudz grūtāk, taču nav neiespējami. Uzņēmuma dibināšana var šķist sarežģīta, taču, lai nodibinātu visvienkāršāko uzņēmuma formu ir nepieciešami mazāk kā 100 Ls un to var izdarīt vienas dienas laikā. Plašāk par to iespējams izlasīt Uzņēmuma reģistra mājas lapā. Turklāt atšķirībā no Valsts ieņēmumu dienesta (VID), kas pret uzņēmējiem izturas kā policists pret noziedzniekiem, Uzņēmumu reģistrs ir ļoti draudzīga un izpalīdzīga iestāde. Uzņēmuma dibināšanas brīdī, pēc visu dokumentu iesniegšanas jums tiks novēlēta veiksme un tas vien jau ir svarīgi, lai turpinātu aktīvi darboties. VID turpretī, pildot savu funkciju ir gatavs piekasīties pie sīkumiem tā vietā, lai palīdzētu uzņēmumiem un valstij kopumā pelnīt vairāk.

Iespējams viena no tām īpašībām, kas Latvijas iedzīvotājiem pietrūkst visvairāk ir spēja sadarboties un izpratne par savu vietu sistēmā. Valsts iestādes līdzekļus tērē, nerada nekādu pievienoto vērtību. Nodokļus, ienākumus rada uzņēmēji un viņu labā strādājošie iedzīvotāji. Brīdī, kad šī atziņa nostiprināsies, Latvijā varētu sākties uzplaukums.

Darba meklējumi

Darba meklējumi nekad nav patīkami, drīzāk pat gluži pretēji. Tomēr viena no pozitīvākajām īpašībām šajā procesā ir dotais laiks un iespēja cilvēkiem aizdomāties par savu darbību, nākotni un dzīves īslaicību. Protams, nauda ir vajadzīga un bez tās dzīvot nav iespējams, taču tas nenozīmē, ka ir jādara darbs, kas nepatīk. Tajā brīdī, kad strādājat netīkamu darbu pasaulē ir kāds cits, kas tiešām vēlas to darīt un iespējams arī viņš tajā brīdī dara to, kas nepatīk. Naudas trūkums var nomākt un radīt pat depresiju. Iespējams, šī iemesla dēļ 2011. gadā ievērojami pieauga izsniegto ātro kredītu skaits. Kopējais apgrozījums ātrajiem kredītiem sasniedza 31 miljonu latu, kas uz Latvijs fona ir vairāk kā daudz. Šajos apstākļos daudziem aizņēmējiem ātrais kredīts bez darba vietas (skat. atraiskredits.com) ļāva iegūt finanšu līdzekļus brīdī, kad tie bija nepieciešami visvairāk. Kļūstot par uzņēmēju, jūs varat iegūt papildus līdzekļus un dzīvot labāk. Pat, ja uzņēmums neizdodas, pat, ja reizēm jāstrādā ir vairāk, nodibinot uzņēmumu jūs iegūsiet brīvību un spēju plānot savu laiku. Esiet kungi paši savā zemē, nestrādājiet priekš fričiem vai zviedriem. Jūs varat būt uzņēmēji.

Pensionēšanš vecums Latvijā - izmaiņas

Saskaņā ar Labklājības ministrijas sniegto informāciju Latvijas iedzīvotāju kopējais vecums kļūst aizvien lielāks, tas nozīmē, ka mirstība ievērojami pāsniedz dzimstību un vienam darba spējīgam iedzīvotājam ir jāuztur aizvien vairāk pensionāri. Šobrīd pensionēšanās vecums vīriešiem un sievietēm ir sasniedzis 62 gadu vecumu (PSRS laikos sievietes varēja pensionēties no 58 gadiem) un plānots, ka tas pakāpeniki tiks paaugstināts līdz 65 gadiem, bet nākotnē vēl augstāk.

Ko šīs pārmaiņas nozīmē Latvijas iedzīvotājiem?

1. attiecības starp paaudzēm 

Vēl 20 gadus atpakaļ gandrīz katram bērnībām bija vecmāmiņa vai vectētiņš, kas jau bija pensijas vecumā un varēja palīdzēt ar mazbērnu pieskatīšanu. Šobrīd un nākotnē šāda iespēja ir maz ticama. Visi strādā un darba gaitas beidz tad, kad mazbērni jau iet vidusskolā. Teorētiski, tas varētu nozīmēt, ka pensijas vecuma iedzīvotāji varētu palīdzēt mazmazbērnu pieskatīšnā. No otras puses, aizvien vairāk sievietes laimi meklē darbā un par pirmā (bieži arī vienīgā) bērna radīšanu izšķiras tikai pēc 30 gadu vecuma, kad bioloģiskais pulkstenis pukst aizvien ātrāk un smadzenes saka - vai nu tagad vai nekad.

2. iedzīvotāju labklājība un nodarbinātība

Pašiem pensionāriem pensijas vecuma palielināšna nozīmē, ka sabiedrībā ir jāmaina attieksme pret vecāka gadagājuma cilvēku nodarbināšanu. Ņemot vērā, ka uzkrājumus veido tikai ļoti neliela daļa Latvijas iedzīvotāju alternatīvas iztikas nodrošināšanai būs divas - (1) atbalsts no bērniem/valsts vai (2) jāturpina strādāt. Prakse liecina, ka pārkvalificēšanās vai jauna darba atrašana vecumā virs 50 gadiem nav viegla. Tas nozīmē, ka mūža nogalē būs jāstrādā mzāk kvalificēti darbi, par to attiecīgi saņemot mazāku naudas summu. Dzīves līmenis samazināsies. Vienīgā iespēja izvairīties no šī scenārija ir uzkrājumu veidošana un kompetences uzturēšana pienācīgā līmenī. Pretājā gadījumā, līdzīgi kā tagad kredīts pensionāriem būs vienīgais risinājums kā iztikt līdz nākamajai pensijai. Uzreiz ir skaidrs, ka nemitīga aizņemšanās ilgtermiņā neglābjami samazina dzīves līmeni, jo par svešu finanšu resursu izmantošanu ir jāmaksā procentu maksājumi un komisijas maksas.

Tu un visi pārējie, kas šobrīd ir vecumā no 20 - 50 gadiem vēl var ieguldīt vajadzīgās pūles, veikt priekšdarbus, lai pensionēšanās vecums nekļūtu par nabagmāju. Kompetences paaugstināšana, uzkrājumu veidošana, bērnu radīšana un labu attiecību uzturēšana ar viņiem ir būtisks priekšnoteikums, lai par to nebūtu jāuztraucas.

Jau šobrīd daļa Latvijas iedzīvotāju, kas sasnieguši pensionēšanās vecumu, izvēlas turpināt strādāt un tādējādi iegūt papildus ienākumus.  Pensijas apmērs ir lielāks, ja cilvēks aiziet pensijā valstī noteiktajā pensionēšanās vecumā vai pat vēlāk. Iemesls tam ir viens. Rēķinot pensijas tiek ņemts vērā paredzamais mūža ilgums, attiecīgi sadalot uzkrāto kapitālu pa gadiem un mēnešiem. Ņemot vērā, ka paredzamais dzīves ilgums aizvien palielinās, vecuma pensija nākotnē kļūs aizvien mazāka.

Finanšu instrumentu tirgus - emitenti un piedāvātāji

Finanšu jomā daudziem cilvēkiem ir dažādas neskaidrības, viss liekas sarežģīti un iespējams tieši šis iemesls ir pamats tam, kādēļ tikai retais plāno savas finanses ilgākam periodam nekā pāris mēnešu, bet par naudas ieguldīsānas iespējām vai pat pensiju vispār nedomā. Šoreiz pievērsīsimies tādiemm finanšu instrumentu tirgus spēlētājiemm kā emitenti un piedāvātāji.

Saskaņā ar Finanšu kapitāl tirgus komisijas tīmekļa vietnē emitenti ir " komercsabiedrības, kuras pārvedami vērtspapīri (akcijas, obligācijas, parādzīmes, hipotekārās ķīlu zīmes) tiek publiski piedāvāti sabiedrībai vai tādi vērtspapīri, kas tiek tirgoti regulētajos tirgos, t.i. biržās. Publisko piedāvājumu izteikšanas iespējas regulē Finanšu instrumentu tirgus likums (14. - 24. pants), bet iepriekšminēto vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū regulē šī paša likum 41. - 53. pants. Lai realizētu vērtspapīru publikso piedāvājumu, emitentam ir jāsaņem Finanšu kapitāla tirgus uzraudzības komisijas atļauja. To iespējams iegūt, iesniedzot atbilstošu iesniegumu, kuram pievienoti visi nepieciešamie dokumenti (skat. Finanšu instrumentu tirgus likuma 14.  un 44. pantu). Iesniegums tiek izvērtēts divu nedēļu jeb 10 darba dienu laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas.

Otrs rakstā aplūkotais spēlētājs ir piedāvātājs, t.i. " komercsabiedrība vai fiziska persona vai personu grupa, kura izsaka akciju atpirkšanas obligāto, brīvprātīgo vai galīgo piedāvājumu pār regulētajā tirgū iekļautas akciju sabiedrības akcijām". Akciju atpirkšanas procedūru regulē Finanšu instrumentu tirgus likuma 5. nodaļa, taču līdzīgi kā emitents, tā arī piedāvātājs akciju atpirkšanas piedāvājumu var izteikt tikai un vienīgi pēc FKTK atļaujas saņemšanas (skat. iepriekšminētā likuma 70. pantu). Atbilde par iespējām izteikt piedāvājumu tiek sagatavota 10 darba dienas pēc visu nepieciešamo dokumentu izvērtēšanas un tiek paziņota arī Rīgas fondu biržai. Papildus tam, ja runa ir par galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu, tad FKTK lēmums tiek paziņots arī Latvijas centrālajam depozitārijam

Latvijas tekošā konta deficīts samazinās

Saskaņā ar Latvijas bankas ekonomistes Ievas Braukšas sniegto informāciju portālā makroekonomika.lv 2012. gada jūlijā Latvijas maksājuma bilances tekošā konta deficīts ir samazinājies līdz 22,2 miljoniem latu. Šo tendenci labvēlīgi ietekmēja, galvenokārt, Eiropas savienību palīdzības fondu naudas ieplūde Latvijas tautsaimniecībā. Paralēļi arī preču eksports pieauga straujāk nekā imports. , kas ir ļoti pozitīva tendence, ja salīdzinam Latvijas ekonomikas pamatrādītājus ar trekno gadu praksi. Kopuā preču ārējās tirdzniecības deficīts samazinājās līz 144,9 miljoniem latu, kas nozīmē, ka importēts joprojām tiek vairāk nekā eksportēts. Abas šīs tendences liecina, ka aizvadītajos gados realizētā politika un krīze ir vismaz daļēji labvēlīgi ietekmējusi Latvijas ekonomiku. Atgriešanās pie pamatvērtībām - ražošana, pievienotās vērtības ražošana ir pareizais ceļš uz konkurētspējīgas un ilgtspējīgas valsts ekonomiskās struktūras radīšanu. Tiesa gan jāņem vērā, ka krīzes ietekmē Latvijas IKP saruka par vairāk kā 20% un valsti pameta vairāki simti tūkstoši iedzīvotāju, kurus atgūt, visticamāk,  nebūs iespējams. Ņemot vērā vasaras sezonas īpatnības, preču ārējās tirdzniecības deficītu daļēji kompensēja pakalpojumu sektora pieaugošais devums Latvijas ekonomikā. Tādas jomas kā būvniecība, sakaru pakalpojumi, tūrisma pakalpojumi bija galvenie no pakalpojuma sektora virzītājspēkiem.

Atgriežoties pie ES fondien, jānorāda, ka kopējāis saņemto ES fondu līdzekļu apjoms jūlijā bija nedaudz vairāk kā 96 miljoni latu. Paralēli nedaudz pieauga arī tiešo investīciju plūsma, sasniedzot 36,5 miljonus latu. Taisnības labad gan jāatzīmē, ka tekošā konta mēneša vērtības ir ļoti svārstīgs lielums un gada griezumā var ievērojami atšķirties. Galvenā pozitīvā ziņa, kas būtu jāpaņem līdzi no šī raksta ir tā, ka neskatoties uz attīstīto valstu pirktspējas mazināšanos un neskaidrību par globālās ekonomikas attīstību Latvijas eksports pieaug, bet imports samazinās. Tas ir pareizais ceļš.

Jācer, ka šī tendence atspoguļosies attiecībā uz kredītu izsniegšanu, jo saskaņā ar jaunākajiem statistikas datiem 2011. gadā tikai izsniegti 5x vairāk ātrie kredīti nekā 2010. gadā. Būtu maldīgi domāt, ka kaut viens cilvēks pasaulē ņem kredītu tikai aiz laba prāta. Ekonomiskās situācijas pasliktināšanās, nepieciešamība līdz algai ir galvenie iemesli. Tiesa atsevišķos gadījumos šī tipa finnšu pakalpojumi var sniegt pozitīvu devumu. 2011. gadā kopumā tika izsniegti ātrie kredīti 31 miljona lata vērtība, bet visātrāk pieauga kredītu izsniegšana jauniešiem vecuma grupā no 18 līdz 20 gadiem. Šajā kontekstā ātrais kredīts no 19 gadiem kļuva aizvien populārāks, taču paralēli arī vislielākie nemaksātāji bija jaunieši tieši šajā vecuma grupā. Tādējādi, neskatoties uz jebkādu tekošā konta deficīta samazināšanos, var secināt, ka galvenais cietējs ekonomiskās krīzes apstākļos bija mazais cilvēks. Lielie uzņēmumi pamazām atkopjas, palielina eksporta apjomus, bet cilvēki to reāli neizjūt un ir spiesti izvēlēlēties dažādus finansiālās palīdzības instrumentus, no kuriem ātrais kredīts ir visspilgtākais simbols.