Saskaņā ar Latvijas bankas ekonomistes Ievas Braukšas sniegto informāciju portālā makroekonomika.lv 2012. gada jūlijā Latvijas maksājuma bilances tekošā konta deficīts ir samazinājies līdz 22,2 miljoniem latu. Šo tendenci labvēlīgi ietekmēja, galvenokārt, Eiropas savienību palīdzības fondu naudas ieplūde Latvijas tautsaimniecībā. Paralēļi arī preču eksports pieauga straujāk nekā imports. , kas ir ļoti pozitīva tendence, ja salīdzinam Latvijas ekonomikas pamatrādītājus ar trekno gadu praksi. Kopuā preču ārējās tirdzniecības deficīts samazinājās līz 144,9 miljoniem latu, kas nozīmē, ka importēts joprojām tiek vairāk nekā eksportēts. Abas šīs tendences liecina, ka aizvadītajos gados realizētā politika un krīze ir vismaz daļēji labvēlīgi ietekmējusi Latvijas ekonomiku. Atgriešanās pie pamatvērtībām - ražošana, pievienotās vērtības ražošana ir pareizais ceļš uz konkurētspējīgas un ilgtspējīgas valsts ekonomiskās struktūras radīšanu. Tiesa gan jāņem vērā, ka krīzes ietekmē Latvijas IKP saruka par vairāk kā 20% un valsti pameta vairāki simti tūkstoši iedzīvotāju, kurus atgūt, visticamāk, nebūs iespējams. Ņemot vērā vasaras sezonas īpatnības, preču ārējās tirdzniecības deficītu daļēji kompensēja pakalpojumu sektora pieaugošais devums Latvijas ekonomikā. Tādas jomas kā būvniecība, sakaru pakalpojumi, tūrisma pakalpojumi bija galvenie no pakalpojuma sektora virzītājspēkiem.
Atgriežoties pie ES fondien, jānorāda, ka kopējāis saņemto ES fondu līdzekļu apjoms jūlijā bija nedaudz vairāk kā 96 miljoni latu. Paralēli nedaudz pieauga arī tiešo investīciju plūsma, sasniedzot 36,5 miljonus latu. Taisnības labad gan jāatzīmē, ka tekošā konta mēneša vērtības ir ļoti svārstīgs lielums un gada griezumā var ievērojami atšķirties. Galvenā pozitīvā ziņa, kas būtu jāpaņem līdzi no šī raksta ir tā, ka neskatoties uz attīstīto valstu pirktspējas mazināšanos un neskaidrību par globālās ekonomikas attīstību Latvijas eksports pieaug, bet imports samazinās. Tas ir pareizais ceļš.
Jācer, ka šī tendence atspoguļosies attiecībā uz kredītu izsniegšanu, jo saskaņā ar jaunākajiem statistikas datiem 2011. gadā tikai izsniegti 5x vairāk ātrie kredīti nekā 2010. gadā. Būtu maldīgi domāt, ka kaut viens cilvēks pasaulē ņem kredītu tikai aiz laba prāta. Ekonomiskās situācijas pasliktināšanās, nepieciešamība līdz algai ir galvenie iemesli. Tiesa atsevišķos gadījumos šī tipa finnšu pakalpojumi var sniegt pozitīvu devumu. 2011. gadā kopumā tika izsniegti ātrie kredīti 31 miljona lata vērtība, bet visātrāk pieauga kredītu izsniegšana jauniešiem vecuma grupā no 18 līdz 20 gadiem. Šajā kontekstā ātrais kredīts no 19 gadiem kļuva aizvien populārāks, taču paralēli arī vislielākie nemaksātāji bija jaunieši tieši šajā vecuma grupā. Tādējādi, neskatoties uz jebkādu tekošā konta deficīta samazināšanos, var secināt, ka galvenais cietējs ekonomiskās krīzes apstākļos bija mazais cilvēks. Lielie uzņēmumi pamazām atkopjas, palielina eksporta apjomus, bet cilvēki to reāli neizjūt un ir spiesti izvēlēlēties dažādus finansiālās palīdzības instrumentus, no kuriem ātrais kredīts ir visspilgtākais simbols.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru